Sērenē atkal pārstrādās pienu un ražos sieru

Vietējais un visas Latvijas lepnums

Atklāšanas pasākumā piedalījās arī Jaunjelgavas novada vadība — domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, izpilddirektors Uldis Albiņš, kā arī Sērenes pagasta pārvaldes pārstāve Aina Ķīse. Andris Eģītis, atklājot uzņēmumu, teica, ka viņam ir dubultprieks. Ne tikai kā uzņēmējam, bet arī kā bijušajam skrīverietim, jo tur uzaudzis. “Sērenes piens” ir viņa atgriešanās dzimtajā pusē un ieguldījums tautsaimniecībā. Otram uzņēmuma vadītājam Jānim Ruskim ir vairāk nekā desmit gadu ilga pieredze piensaimniecībā, un kopējās zināšanas, vēlmes un prasmes nu koncentrētas piena pārstrādes uzņēmumā Sērenē. Ideju par uzņēmuma veidošanu abi lolojuši trīs gadus, un, viņu vārdiem sakot, tā ir paliekoša vērtība, ko atstāt nākamajām paaudzēm. Iegādātās ražošanas telpas sakārtotas un remontētas salīdzinoši īsā laikā. Kopumā ražotnes darbības atjaunošanā plānots ieguldīt aptuveni vienu miljonu eiro. Lielu paldies Jānis Ruskis teica uzņēmuma darbiniekiem, kuri veltījuši spēku vides sakopšanai. “Gribam, lai vietējie iedzīvotāji var būt lepni un priecīgi, ka viņu pagastā darbojas uzņēmums, kas dod darba vietas, nerada piesārņojumu, no ražotnes novadam ir arī materiāls labums, kurš ir pagasta, novada un visas Latvijas lepnums. “Vēlamies, lai mūsu darbinieki uz darbu nāktu ar mīlestību un prieku. Mēs par to noteikti rūpēsimies,” uzrunā klātesošajiem teica Andris Eģītis.

Produkciju paredzēts eksportēt

Atklāšanas pasākuma dalībniekiem bija iespēja ekskursijā iepazīt galvenos uzņēmuma ražošanas mezglus — piena pieņemšanas telpu, laboratoriju, piena uzkrāšanas, separēšanas un pasterizēšanas iekārtas, siera un krējuma ražošanas līnijas, fasētavu un noliktavu. Šobrīd uzņēmums uzkrājumā var uzglabāt 80 tonnu svaigpiena. Separēšanas iekārtu jauda — līdz 10 tonnām piena stundā. Paredz, ka dienā varētu pārstrādāt ap 40 tonnām piena. Šādu ražošanas apjomu plāno sasniegt pamazām, gada laikā, bet nākotnē dienā varētu pārstrādāt pat par 20 tonnām piena vairāk.

Ražošanu sāks ar akavi tipa balto sieru  gatavošanu, kas ir līdzīgs latvietim labāk zināmajam brinzas tipa sieram. Siera sastāvā ir līdz 8% sāls, kā arī to iesaiņo skārdenēs un 20% sāls šķīdumā. Šādi sagatavota siera derīguma termiņš ir gads, līdz ar to produkciju iespējams nogādāt jebkurā pasaules malā. Pirmajā darbības gadā Sērenē ražos arī pasterizētu skābo krējumu. Ap 95% visa Sērenē saražotā paredzēts eksportam. Galvenās produkcijas noieta valstis — Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Tā kā ražošanas telpās ir arī iekārtas sviesta gatavošanai, tālākā nākotnē “Sērenes piens” varētu pircējiem piedāvāt arī šo produktu uz Tuvajiem Austrumiem, kā arī Eiropu. Jānis Ruskis teic, ka nākotnē te varētu gatavot sieru uz biezpiena bāzes jeb Adigejas tipa sieru.

Govis turēt pagaidām neplāno

Jānis Ruskis stāsta, ka pirmās piena kravas un eksperimentālo siera partiju Sērenē saražos līdz novembra beigām. Šobrīd noslēgti 16 darba līgumi, bet ap nākamā gada otro pusi, kad būs sasniegta jauda — 40 pārstrādātās tonnas piena dienā, uzņēmumā būs nepieciešams ap 40 darbinieku. Šobrīd viņus atrast nebijis grūti, jo lielākā daļa ir no iepriekšējā uzņēmuma “Latvian Dairy”. Pienu piegādās vairāki piena kooperatīvi, pārsvarā no Sēlijas un Vidzemes reģiona — “Piena loģistika”, “Piena ceļš” un, iespējams, vēl kāds. Vai produkcija būs nopērkama arī Latvijas tirgū? Jānis Ruskis saka, tas nav izslēgts, bet pārsvarā saražotais siers piemērots arābu valstīs dzīvojošo mentalitātei. Pie pircēja Latvijā nonāks šeit gatavotais krējums. Iespējams, ka mazā daudzumā te varētu ražot arī latvietim tradicionālos produktus — biezpienu, kefīru. Paši savu govju fermu, kā tas bija, kad darbojās “Daugava”, uzņēmuma vadītāji tuvākajā laikā neplāno veidot.